Visiem sen zināms fakts, bet interesanti ir uzzināt ko māca jaunajiem speciālistiem par to, ko mēs ēdam.
U.Kauliņš, D.Kārkliņa U Z T U R A FIZIOLOĢISKĀ VĒRTĪBA LLU
Pilnu versiju var atrast ievadot materiāla nosaukumu goglē. Precīzi citēts no mācību materiāla. Te daži precīzi citāti ir lasāmi.
"Jāatzīmē tikai tas,
ka pēdējo gadu desmitos krasi izmainījušies konservēšanas principi un piedevas.
Pieaudzis konservantu daudzums gatavajos produktos.
Ja pieņemam, ka
sausnes saturs biezpienā var būt 20-25
%, tad jaunais Nolikums Nr. 170 pieļauj sintētisko konservantu (benzoskābes vai
sorbīnskābes ) piedevas 4-5% no sausnes, kas nevar labvēlīgi atsaukties uz
kuņģa-zarnu trakta mikrofloru tādiem piena produktu cienītājiem, kādi ir Latvijas iedzīvotāji.
Gaļas
rūpniecībā kā izejvielu (aizvietotāju) izmanto arī kolagēnu un kolagēnu -
elastīnu bagātīgi saturošos produktus, tai skaitā kaulu kolagēnu jeb “Kaulu OV
izolātu”. Cūku un govs ādu kolagēnu ar tirgus nosaukumu “Drinde” pievieno pat gaļas
masai cīsiņos.
Kolagēnu
cilvēks praktiski neasimilē (“nesagremo”), jo kuņģa - zarnu traktā nav fermenta
kolagenāzes (“kolagenāze” - 3.4.4.19. Klostridiopeptidāze).
Kolagēns
un elastīns pieder pie ŠĶIEDRVIELU grupas produktiem un to pielietošana uzturā
būtu limitējama.
Prečziņiem,
uztura tehnologiem un dietologiem kritiskāk jāizvērtē arī t.s. “mīkstīnātā
gaļa”, kad, izmantojot augu (papaīns, bromelīns) vai mikroorganismu ražotos
fermentus, tiek mīkstināta vecu dzīvnieku un mazvērtīgā gaļa, daļēji hidrolizējot
saistaudus, kas produktu padara
mīkstāku, sulīgāku un rada augstas kvalitātes produkta ilūziju.
Tā,
piemēram, apstrādājot mazvērtīgu govs gaļu ar orizīnu vai terizīnu, par
20-40% uzlabojusies konsistence
(irdenums, mīkstums), par 30% - plastiskums, par 1,5-3% palielinājies gaļas
iznākums, par 12-15% samazinājies vāji saistītā ūdens daudzums (t.i., nav
notikusi atsulošanās) u.t.t.
Pēdējā laikā
pielieto arī kūpināšanas dūmu šķidro kondensātu, kura lietošana dažās valstīs vēl neesot atļauta.
Nitrātiem, bez
konservējošās iedarbības, gaļas rūpniecībā vēl lielāka nozīme ir blakus
iedarbībai: nitrāti, reaģējot ar mioglobulīnu, veido izturīgu pret
termoapstrādāšanu nitrozomioglobulīnu, kā rezultātā gaļai rodas dabisks sarkans
krāsojums. Nitrīti piedalās arī sālītās gaļas specifiskā aromāta veidošanā,
pasargā taukus no oksidēšanās.
Šobrīd šī papildus
iedarbība ir pat svarīgāka par nitrītu konservējošo darbību.
Ar pārtikas
produktiem uzņemtā skudrskābe, kā jau organismam raksturīgs metabolits, samērā
ātri metabolizējas, bet nelielos daudzumos var tikt izvadīta ar urīnu.
Cilvēkam letālā deva
ir 50-60 g.
Skudrskābi lieto vai
nu šķidumu veidā vai kā Na vai K formiātus.
To pielietoja kā
piedevu zivju marinādēs, marinējot vai skābējot dārzeņus, kaut gan atsevišķos
gadījumos vēl izmanto kalcija formiātu
kopā ar benzoskābi.
Pētot trans-izomēru iedarbību organismā
konstatēts, ka tie traucē fermentu darbību, var bojāt šūnu membrānas, palielina
holesterīna daudzumu asinīs. Pieaugot
iespēja saslimt ar ļaundabīgajiem audzējiem, diabētu.
Literatūrā apgalvots, ka diennakts deva ap 40 g margarīna
(jeb 5 g trans-izomēru) palielinot infarkta iespēju par 50%.
Trans-izomēri caur placentu varot nokļūt arī bērna organismā
un izsaukt endokrīnās sistēmas traucējumus.
Tā kā 100 g margarīna satur 12 - 14 g trans- taukskābes,
organismam nekaitīgā deva var būt 10 g margarīna dienā.
Nedrīkst tikai aizmirst, ka margarīnu izmanto arī
rūpnieciski ražotajos produktos, piemēram, cepumos."
No manas puses secinājums. Nav brīnums, ka tik daudz cilvēku aizvienbiežāk sāk interesēties par vegānu pārtiku. Jo vairāk uzzinam patiesību, jo retāk rodas velme iet uz lielveikalu. Es pēdejā laikā ņemu līdzi palielināmo stiklu. Un tad ir iespēja lēnām, bet pamatīgi mainīt ēšanas paradumus. Lai Tev arī izdodas. No sirds novēlu.
Uz tikšanos Ingūna
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru